Anita Krastiņa skolēniem stāsta par atbildību pret suņiem
Ogres novada dzīvnieku patversmes vadītāju Anitu Krastiņu un patversmes suni Remi Ogres pamatskolas skolēni audzināšanas stundās uzņem ar sajūsmu un lielu interesi. A.Krastiņa stāsta par atbildību, uzņemoties rūpes par četrkājainajiem draugiem, par patversmes suņu dažādajiem likteņiem, bet skolēni tik aktīvi grib jautāt un stāstīt par savu pieredzi, ka klasēs brīžiem paceļas roku mežs.
A.Krastiņa atzīst, ka iecere runāt ar skolēniem radusies šovasar, mācoties Austrijas Pedagoģijas institūtā un klausoties lekcijas par tēmu «Dzīvnieku aizsardzība skolā». Kādēļ gan šos jautājumus nevarētu pārrunāt ar Ogres skolēniem? Atbraukusi mājās, A.Krastiņa zvanījusi Ogres pamatskolas ārpusklases darba organizatorei Aijai Sirsniņai, izstāstījusi par savu ieceri un lūgusi turēt pie vārda, jo, kā zināms, ar laiku, ikdienas darbus darot, sajūsma uzsākt ko jaunu atdziest un noplok. A.Sirsniņa arī turējusi pie vārda - apmēram 150 Ogres pamatskolas audzēkņu jau ir iepazinušies ar patversmes suni Remi un klausījušies A.Krastiņas stāstījumā.
Remis ir viens no suņiem, kurš cietis no vardarbības un cilvēku nežēlības. Patversmē viņš nokļuvis vairāk nekā pirms gada un tagad kļuvis par tās pastāvīgo iemītnieku, jo ir mīļš, gudrs un saprotošs – kā labs cilvēks. Vāts uz kājas liecina, ka viņš kādreiz ļoti cietis. A.Krastiņa apliecina, ka Remis bijis ļoti savainots, patversmes darbinieki pat šaubījušies, vai suns izdzīvos. Tomēr Remis izdzīvojis un tagad viesojas skolās, ar savu klātbūtni mudinot aizdomāties par atbildību, kāda sagaida, savās mājās uzņemoties rūpes par četrkājaino draugu.
2007. gada 19. oktobrī, 18:17, Ogres novada ziņas
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Lunis vismaz vienam "noslēpis" savu īsto seju! Lunis jau nu gan nav tas, kurš slēpjas - domāju, ka visi, kas te kaut ko lasījuši, zina viņu vārdā un uzvārdā...
daudzpunkts : Neesu Turkalnes mazajā skola macijies bet sad tad sanakusi darisjana skolinja taka skolotajas un direktorus zinaju , es pat vel uzvardu citu atceros:)
zinu, ka Anita stradaa nezhelojot savu laiku, nedomajot par atalgojumu vai sabiedribas spriedumiem. zinu, ka patversmes sunji dziivo ljoti labos apstakljos, sanjem tadu milestibu, uzmanibu un rupes, kadas nesanjem daudzi majas kustonji. zinu, ka tas viss ir Anitas pashaizliedzigaa darba rezultats. kaut tadu cilveku butu vairak!